viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Pirms ciktur gadiem pētnieki izpētija caur komjūterisku modelēšanu (par
ko IGnobeli dabūja), ka gadījumā, ja kompāniju darbinieki tiek
paaugstināti ne pēc nopelniem, bet gan pēc nejaušības principa, labums
kompānijai ir kudī lielāks. Tas tāpēc, ka paaugstinot "pēc nopelniem"
lielais vairums darbinieku galugalā nokļūst amatā, kurš prasa no viņiem
vairāk kā šmie spēj vilkt.

BTW, tieši tas pats attiecas uz vēlētiem politiķiem. Ne velti senie
grieķi publiskos amatus izlozēja. Un tur RND procis dikti noderētu.




On 18.05.2012 23:52 , Martins wrote:
> Starp citu, jā! Jo nav jau obligāti saskaitīt precīzi visas balsis,
> bet gan pietiekami precīzi sadalīt 100 krēslus (pašvaldībās pat
> krietni mazāk). Uz kopējo balsu skaitu var mierīgi apaļot :D
> Lai gan tikpat labi varēja arī stohastiski noteikt.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Pirms ciktur gadiem pētnieki izpētija caur komjūterisku modelēšanu (par
ko IGnobeli dabūja), ka gadījumā, ja kompāniju darbinieki tiek
paaugstināti ne pēc nopelniem, bet gan pēc nejaušības principa, labums
kompānijai ir kudī lielāks. Tas tāpēc, ka paaugstinot "pēc nopelniem"
lielais vairums darbinieku galugalā nokļūst amatā, kurš prasa no viņiem
vairāk kā šmie spēj vilkt.

BTW, tieši tas pats attiecas uz vēlētiem politiķiem. Ne velti senie
grieķi publiskos amatus izlozēja. Un tur RND procis dikti noderētu.




On 18.05.2012 23:52 , Martins wrote:
> Starp citu, jā! Jo nav jau obligāti saskaitīt precīzi visas balsis,
> bet gan pietiekami precīzi sadalīt 100 krēslus (pašvaldībās pat
> krietni mazāk). Uz kopējo balsu skaitu var mierīgi apaļot :D
> Lai gan tikpat labi varēja arī stohastiski noteikt.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_?
Kaut kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs. NTP
tā arī ir - lai gan mazāka, bet ir. Kur tad?


On 21.05.2012 13:52, AP wrote:
> Sveiks Tehnikaa!
>
> Armands Liepins <> wrote:
>> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>>> ...
>>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>>> vareetu
>>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
>>> iestaadaam
>>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
>> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
>> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
>> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
>> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
>> arii gadaa.
>
> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.

--
Krotow
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Pirms ciktur gadiem pētnieki izpētija caur komjūterisku modelēšanu (par
ko IGnobeli dabūja), ka gadījumā, ja kompāniju darbinieki tiek
paaugstināti ne pēc nopelniem, bet gan pēc nejaušības principa, labums
kompānijai ir kudī lielāks. Tas tāpēc, ka paaugstinot "pēc nopelniem"
lielais vairums darbinieku galugalā nokļūst amatā, kurš prasa no viņiem
vairāk kā šmie spēj vilkt.

BTW, tieši tas pats attiecas uz vēlētiem politiķiem. Ne velti senie
grieķi publiskos amatus izlozēja. Un tur RND procis dikti noderētu.




On 18.05.2012 23:52 , Martins wrote:
> Starp citu, jā! Jo nav jau obligāti saskaitīt precīzi visas balsis,
> bet gan pietiekami precīzi sadalīt 100 krēslus (pašvaldībās pat
> krietni mazāk). Uz kopējo balsu skaitu var mierīgi apaļot :D
> Lai gan tikpat labi varēja arī stohastiski noteikt.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_?
Kaut kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs. NTP
tā arī ir - lai gan mazāka, bet ir. Kur tad?


On 21.05.2012 13:52, AP wrote:
> Sveiks Tehnikaa!
>
> Armands Liepins <> wrote:
>> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>>> ...
>>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>>> vareetu
>>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
>>> iestaadaam
>>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
>> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
>> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
>> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
>> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
>> arii gadaa.
>
> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.

--
Krotow
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Juus ar kautkaadu rakjeshzinaatni nonjematies, ka taa precizitaate taada
vajadziiga? Nav poh rokas pulkstenim taas dazhas sekundes shurp vai turp
gada laikaa?
:D

E.

> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no
> vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava
> orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.
>
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Pirms ciktur gadiem pētnieki izpētija caur komjūterisku modelēšanu (par
ko IGnobeli dabūja), ka gadījumā, ja kompāniju darbinieki tiek
paaugstināti ne pēc nopelniem, bet gan pēc nejaušības principa, labums
kompānijai ir kudī lielāks. Tas tāpēc, ka paaugstinot "pēc nopelniem"
lielais vairums darbinieku galugalā nokļūst amatā, kurš prasa no viņiem
vairāk kā šmie spēj vilkt.

BTW, tieši tas pats attiecas uz vēlētiem politiķiem. Ne velti senie
grieķi publiskos amatus izlozēja. Un tur RND procis dikti noderētu.




On 18.05.2012 23:52 , Martins wrote:
> Starp citu, jā! Jo nav jau obligāti saskaitīt precīzi visas balsis,
> bet gan pietiekami precīzi sadalīt 100 krēslus (pašvaldībās pat
> krietni mazāk). Uz kopējo balsu skaitu var mierīgi apaļot :D
> Lai gan tikpat labi varēja arī stohastiski noteikt.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_?
Kaut kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs. NTP
tā arī ir - lai gan mazāka, bet ir. Kur tad?


On 21.05.2012 13:52, AP wrote:
> Sveiks Tehnikaa!
>
> Armands Liepins <> wrote:
>> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>>> ...
>>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>>> vareetu
>>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
>>> iestaadaam
>>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
>> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
>> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
>> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
>> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
>> arii gadaa.
>
> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.

--
Krotow
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Juus ar kautkaadu rakjeshzinaatni nonjematies, ka taa precizitaate taada
vajadziiga? Nav poh rokas pulkstenim taas dazhas sekundes shurp vai turp
gada laikaa?
:D

E.

> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no
> vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava
> orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.
>
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 Krotow <>

>
> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.


Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var
dabūt samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus
kabelī u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski
dārgi :) Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika
servisa modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.


> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.


Pofigisms un nolaidība IMHO.

Harijs

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Pirms ciktur gadiem pētnieki izpētija caur komjūterisku modelēšanu (par
ko IGnobeli dabūja), ka gadījumā, ja kompāniju darbinieki tiek
paaugstināti ne pēc nopelniem, bet gan pēc nejaušības principa, labums
kompānijai ir kudī lielāks. Tas tāpēc, ka paaugstinot "pēc nopelniem"
lielais vairums darbinieku galugalā nokļūst amatā, kurš prasa no viņiem
vairāk kā šmie spēj vilkt.

BTW, tieši tas pats attiecas uz vēlētiem politiķiem. Ne velti senie
grieķi publiskos amatus izlozēja. Un tur RND procis dikti noderētu.




On 18.05.2012 23:52 , Martins wrote:
> Starp citu, jā! Jo nav jau obligāti saskaitīt precīzi visas balsis,
> bet gan pietiekami precīzi sadalīt 100 krēslus (pašvaldībās pat
> krietni mazāk). Uz kopējo balsu skaitu var mierīgi apaļot :D
> Lai gan tikpat labi varēja arī stohastiski noteikt.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_?
Kaut kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs. NTP
tā arī ir - lai gan mazāka, bet ir. Kur tad?


On 21.05.2012 13:52, AP wrote:
> Sveiks Tehnikaa!
>
> Armands Liepins <> wrote:
>> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>>> ...
>>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>>> vareetu
>>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
>>> iestaadaam
>>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
>> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
>> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
>> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
>> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
>> arii gadaa.
>
> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.

--
Krotow
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Juus ar kautkaadu rakjeshzinaatni nonjematies, ka taa precizitaate taada
vajadziiga? Nav poh rokas pulkstenim taas dazhas sekundes shurp vai turp
gada laikaa?
:D

E.

> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no
> vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava
> orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.
>
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 Krotow <>

>
> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.


Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var
dabūt samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus
kabelī u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski
dārgi :) Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika
servisa modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.


> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.


Pofigisms un nolaidība IMHO.

Harijs


ir arii citi avoti, piemeeram, DCF77.
Gadiijaas riigaa nopirkt vaacijai domaatu taimeri, kuram laiku nemaz i
nevareeja uzstaadiit, bet DCF77 riigaa uztvert ir visai maz
varbuutiigi, bet kautkaa izdevaas. Diezvai paardeveeji vispaar zin ka
tam devaisam latvijaa principaa nemaz nau paredzeets darboties... Imho
cenuklubs bij tie tirgotaaji.
Nesen meeginaaju to verkji atdziivinaat, vairs nekjer.

2012/5/21 Harijs Buss <>:
> 2012/5/21 Krotow <>
>>
>>
>> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
>> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
>
>
> Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
> impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var dabūt
> samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus kabelī
> u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski dārgi :)
>  Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika servisa
> modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.
>
>>
>> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.
>
>
> Pofigisms un nolaidība IMHO.
>
>  Harijs
>
>
> _______________________________________________
> Tehnika mailing list
>
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
>



--
KPL
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Pirms ciktur gadiem pētnieki izpētija caur komjūterisku modelēšanu (par
ko IGnobeli dabūja), ka gadījumā, ja kompāniju darbinieki tiek
paaugstināti ne pēc nopelniem, bet gan pēc nejaušības principa, labums
kompānijai ir kudī lielāks. Tas tāpēc, ka paaugstinot "pēc nopelniem"
lielais vairums darbinieku galugalā nokļūst amatā, kurš prasa no viņiem
vairāk kā šmie spēj vilkt.

BTW, tieši tas pats attiecas uz vēlētiem politiķiem. Ne velti senie
grieķi publiskos amatus izlozēja. Un tur RND procis dikti noderētu.




On 18.05.2012 23:52 , Martins wrote:
> Starp citu, jā! Jo nav jau obligāti saskaitīt precīzi visas balsis,
> bet gan pietiekami precīzi sadalīt 100 krēslus (pašvaldībās pat
> krietni mazāk). Uz kopējo balsu skaitu var mierīgi apaļot :D
> Lai gan tikpat labi varēja arī stohastiski noteikt.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_?
Kaut kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs. NTP
tā arī ir - lai gan mazāka, bet ir. Kur tad?


On 21.05.2012 13:52, AP wrote:
> Sveiks Tehnikaa!
>
> Armands Liepins <> wrote:
>> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>>> ...
>>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>>> vareetu
>>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
>>> iestaadaam
>>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
>> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
>> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
>> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
>> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
>> arii gadaa.
>
> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.

--
Krotow
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Juus ar kautkaadu rakjeshzinaatni nonjematies, ka taa precizitaate taada
vajadziiga? Nav poh rokas pulkstenim taas dazhas sekundes shurp vai turp
gada laikaa?
:D

E.

> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no
> vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava
> orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.
>
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 Krotow <>

>
> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.


Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var
dabūt samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus
kabelī u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski
dārgi :) Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika
servisa modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.


> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.


Pofigisms un nolaidība IMHO.

Harijs


ir arii citi avoti, piemeeram, DCF77.
Gadiijaas riigaa nopirkt vaacijai domaatu taimeri, kuram laiku nemaz i
nevareeja uzstaadiit, bet DCF77 riigaa uztvert ir visai maz
varbuutiigi, bet kautkaa izdevaas. Diezvai paardeveeji vispaar zin ka
tam devaisam latvijaa principaa nemaz nau paredzeets darboties... Imho
cenuklubs bij tie tirgotaaji.
Nesen meeginaaju to verkji atdziivinaat, vairs nekjer.

2012/5/21 Harijs Buss <>:
> 2012/5/21 Krotow <>
>>
>>
>> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
>> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
>
>
> Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
> impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var dabūt
> samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus kabelī
> u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski dārgi :)
>  Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika servisa
> modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.
>
>>
>> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.
>
>
> Pofigisms un nolaidība IMHO.
>
>  Harijs
>
>
> _______________________________________________
> Tehnika mailing list
>
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
>



--
KPL
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 KPL <>

> ir arii citi avoti, piemeeram, DCF77.
>

Man Vācijā pirkts iekšas/āra termometrs/mitruma mērītājs it kā prot laiku
uzstādīt pēc DCF77, tikai nesanāk šim uztvert, arī pa nakti nē... Nez,
varbūt var kādu papildus antenu ( piem.ferīta stieni ar spoli) šim kaut kur
piesuņot? ;-)

GPS tomēr ir drošāk un precīzāk, visu diennakti parasti redzami pietiekoši
daudz pavadoņu, un pat samērā vienkāršotas ierīces +softs nodrošina +/-
dažus desmitus mikrosekunžu. Kas mājas apstākļos vienalga ir overkill ;-)

Harijs

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Pirms ciktur gadiem pētnieki izpētija caur komjūterisku modelēšanu (par
ko IGnobeli dabūja), ka gadījumā, ja kompāniju darbinieki tiek
paaugstināti ne pēc nopelniem, bet gan pēc nejaušības principa, labums
kompānijai ir kudī lielāks. Tas tāpēc, ka paaugstinot "pēc nopelniem"
lielais vairums darbinieku galugalā nokļūst amatā, kurš prasa no viņiem
vairāk kā šmie spēj vilkt.

BTW, tieši tas pats attiecas uz vēlētiem politiķiem. Ne velti senie
grieķi publiskos amatus izlozēja. Un tur RND procis dikti noderētu.




On 18.05.2012 23:52 , Martins wrote:
> Starp citu, jā! Jo nav jau obligāti saskaitīt precīzi visas balsis,
> bet gan pietiekami precīzi sadalīt 100 krēslus (pašvaldībās pat
> krietni mazāk). Uz kopējo balsu skaitu var mierīgi apaļot :D
> Lai gan tikpat labi varēja arī stohastiski noteikt.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_?
Kaut kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs. NTP
tā arī ir - lai gan mazāka, bet ir. Kur tad?


On 21.05.2012 13:52, AP wrote:
> Sveiks Tehnikaa!
>
> Armands Liepins <> wrote:
>> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>>> ...
>>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>>> vareetu
>>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
>>> iestaadaam
>>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
>> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
>> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
>> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
>> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
>> arii gadaa.
>
> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.

--
Krotow
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Juus ar kautkaadu rakjeshzinaatni nonjematies, ka taa precizitaate taada
vajadziiga? Nav poh rokas pulkstenim taas dazhas sekundes shurp vai turp
gada laikaa?
:D

E.

> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no
> vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava
> orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.
>
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 Krotow <>

>
> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.


Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var
dabūt samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus
kabelī u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski
dārgi :) Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika
servisa modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.


> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.


Pofigisms un nolaidība IMHO.

Harijs


ir arii citi avoti, piemeeram, DCF77.
Gadiijaas riigaa nopirkt vaacijai domaatu taimeri, kuram laiku nemaz i
nevareeja uzstaadiit, bet DCF77 riigaa uztvert ir visai maz
varbuutiigi, bet kautkaa izdevaas. Diezvai paardeveeji vispaar zin ka
tam devaisam latvijaa principaa nemaz nau paredzeets darboties... Imho
cenuklubs bij tie tirgotaaji.
Nesen meeginaaju to verkji atdziivinaat, vairs nekjer.

2012/5/21 Harijs Buss <>:
> 2012/5/21 Krotow <>
>>
>>
>> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
>> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
>
>
> Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
> impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var dabūt
> samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus kabelī
> u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski dārgi :)
>  Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika servisa
> modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.
>
>>
>> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.
>
>
> Pofigisms un nolaidība IMHO.
>
>  Harijs
>
>
> _______________________________________________
> Tehnika mailing list
>
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
>



--
KPL
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 KPL <>

> ir arii citi avoti, piemeeram, DCF77.
>

Man Vācijā pirkts iekšas/āra termometrs/mitruma mērītājs it kā prot laiku
uzstādīt pēc DCF77, tikai nesanāk šim uztvert, arī pa nakti nē... Nez,
varbūt var kādu papildus antenu ( piem.ferīta stieni ar spoli) šim kaut kur
piesuņot? ;-)

GPS tomēr ir drošāk un precīzāk, visu diennakti parasti redzami pietiekoši
daudz pavadoņu, un pat samērā vienkāršotas ierīces +softs nodrošina +/-
dažus desmitus mikrosekunžu. Kas mājas apstākļos vienalga ir overkill ;-)

Harijs


2012/5/21 AP <>:
>      Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat),...

Aha, uz daudz stabiem tie pulksteņi ir/bija?
Jeb Tu biji domājis, kā krīt ēnas no stabiem? :)
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Pirms ciktur gadiem pētnieki izpētija caur komjūterisku modelēšanu (par
ko IGnobeli dabūja), ka gadījumā, ja kompāniju darbinieki tiek
paaugstināti ne pēc nopelniem, bet gan pēc nejaušības principa, labums
kompānijai ir kudī lielāks. Tas tāpēc, ka paaugstinot "pēc nopelniem"
lielais vairums darbinieku galugalā nokļūst amatā, kurš prasa no viņiem
vairāk kā šmie spēj vilkt.

BTW, tieši tas pats attiecas uz vēlētiem politiķiem. Ne velti senie
grieķi publiskos amatus izlozēja. Un tur RND procis dikti noderētu.




On 18.05.2012 23:52 , Martins wrote:
> Starp citu, jā! Jo nav jau obligāti saskaitīt precīzi visas balsis,
> bet gan pietiekami precīzi sadalīt 100 krēslus (pašvaldībās pat
> krietni mazāk). Uz kopējo balsu skaitu var mierīgi apaļot :D
> Lai gan tikpat labi varēja arī stohastiski noteikt.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_?
Kaut kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs. NTP
tā arī ir - lai gan mazāka, bet ir. Kur tad?


On 21.05.2012 13:52, AP wrote:
> Sveiks Tehnikaa!
>
> Armands Liepins <> wrote:
>> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>>> ...
>>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>>> vareetu
>>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
>>> iestaadaam
>>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
>> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
>> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
>> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
>> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
>> arii gadaa.
>
> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.

--
Krotow
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Juus ar kautkaadu rakjeshzinaatni nonjematies, ka taa precizitaate taada
vajadziiga? Nav poh rokas pulkstenim taas dazhas sekundes shurp vai turp
gada laikaa?
:D

E.

> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no
> vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava
> orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.
>
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 Krotow <>

>
> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.


Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var
dabūt samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus
kabelī u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski
dārgi :) Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika
servisa modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.


> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.


Pofigisms un nolaidība IMHO.

Harijs


ir arii citi avoti, piemeeram, DCF77.
Gadiijaas riigaa nopirkt vaacijai domaatu taimeri, kuram laiku nemaz i
nevareeja uzstaadiit, bet DCF77 riigaa uztvert ir visai maz
varbuutiigi, bet kautkaa izdevaas. Diezvai paardeveeji vispaar zin ka
tam devaisam latvijaa principaa nemaz nau paredzeets darboties... Imho
cenuklubs bij tie tirgotaaji.
Nesen meeginaaju to verkji atdziivinaat, vairs nekjer.

2012/5/21 Harijs Buss <>:
> 2012/5/21 Krotow <>
>>
>>
>> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
>> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
>
>
> Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
> impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var dabūt
> samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus kabelī
> u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski dārgi :)
>  Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika servisa
> modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.
>
>>
>> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.
>
>
> Pofigisms un nolaidība IMHO.
>
>  Harijs
>
>
> _______________________________________________
> Tehnika mailing list
>
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
>



--
KPL
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 KPL <>

> ir arii citi avoti, piemeeram, DCF77.
>

Man Vācijā pirkts iekšas/āra termometrs/mitruma mērītājs it kā prot laiku
uzstādīt pēc DCF77, tikai nesanāk šim uztvert, arī pa nakti nē... Nez,
varbūt var kādu papildus antenu ( piem.ferīta stieni ar spoli) šim kaut kur
piesuņot? ;-)

GPS tomēr ir drošāk un precīzāk, visu diennakti parasti redzami pietiekoši
daudz pavadoņu, un pat samērā vienkāršotas ierīces +softs nodrošina +/-
dažus desmitus mikrosekunžu. Kas mājas apstākļos vienalga ir overkill ;-)

Harijs


2012/5/21 AP <>:
>      Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat),...

Aha, uz daudz stabiem tie pulksteņi ir/bija?
Jeb Tu biji domājis, kā krīt ēnas no stabiem? :)
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
>
> Man Vācijā pirkts iekšas/āra termometrs/mitruma mērītājs it kā prot laiku
> uzstādīt pēc DCF77, tikai nesanāk šim uztvert, arī pa nakti nē... Nez,
> varbūt var kādu papildus antenu ( piem.ferīta stieni ar spoli) šim kaut kur
> piesuņot? ;-)

peec idejas tur feriita antenai iekshaa vajadzeetu buut, varbuut vajag
pagroziit, vai lielaaku to antenu. Webaa bij staasti kaa tauta ar
garaaku serdeni to staciju kjeera.
Man toreiz kaukaads laiks ekraanaa uzradaas.

> GPS tomēr ir drošāk un precīzāk, visu diennakti parasti redzami pietiekoši
> daudz pavadoņu, un pat samērā vienkāršotas ierīces +softs nodrošina +/-
> dažus desmitus mikrosekunžu. Kas mājas apstākļos vienalga ir overkill ;-)
GPS uztveereeji tomeer maksaa...

--
KPL
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

viss pasaulē notiek pa spirāli - atceros pirms pārdesmit gadiem Egons
Zablovskis iekš LU mācīja analogo skaitļošanu, kur arī precizitāte bija
lielos procentos skaitāma

On 2012.05.18. 13:16, Rumpis wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>

Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D

G.

On 2012.05.18. 15:15, Dark Twain wrote:
> On Fri, May 18, 2012 at 1:16 PM, Rumpis <> wrote:
>> Computing experts unveil superefficient ‘inexact’ chip
>> http://news.rice.edu/2012/05/17/computing-experts-unveil-superefficient-inexact-chip/
>>
>
> Nākošā būs aptuvenā operatīvā atmiņa, tad aptuvenie HDD un PSU.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/18 GinC <>

> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
>

Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Harijs


2012/5/18 Martins <>:
> ... Interesanti, ka varētu būt ka tur
> kur pati metode ir ar gana aptuvenu rezultātu, vēl labāk varētu derēt arī
> aptuvens procesors...
>

Yep, ideāls risinājums vēlētāju balsu skaitīšanai.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Harijs Buss <> wrote:
> 2012/5/18 GinC <>
>> Aptuvenie PSU jau tagad ir pilni veikali :D
> Un aptuvenus pulksteņus ražoja jau padomju laikos ;)

Starp citu, padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju
jeljektroniskie pulkstenji
ira aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju (zinot,
ka gudrais padomju cilvis gan jau ka maacees shaadu pielietot), bet
kapitaalisti uzskatiija, ka vinju pulkstenji ira preciizi un shaadu funkciju
vinju bagaatiigajaa modelju klaastaa neesmu maniijis - bet nodereetu gan!!!
Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek atklāts
jautājums.
Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.
__
KSB


On 2012.05.18. 23:53, AP wrote:
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
...
> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>
> AP.

pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
ar soli 0.1sek/sutkaa?


ZBH
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

ksb <> wrote:
> Varēt var daudz ko, pat ļoti daudz, bet vai ir tā vērts, paliek
> atklāts jautājums.
> Kolēģis niekojas ap 70-to gadu "jelektroniku", kaut ko tur maina un
> regulē. Daudz maz ir piedzinis līdz saprātīgām robežām.

Nu daudz nava jaajaajaas - vienreiz kaartiigi nomeera peec preciizaa
laika piikstieniem, ar 30.dienu intervaalu, uzliek korekciju un viss!!!???
Neviens vidusskjiras shirpotreba pulkstenis nava nekaads rokas
aatompulkstenis un ar iipashu precizitaati neizceljaas, starp
pulkstenjgroziishanaam tam uzskrien minuute vai pat vairaakas....
Nezinu gan, kaa ar iistajiem Roljeksiem u.t.l., man domaat, ka tie
vairaak lai paziimeetos domaati, ne preciizai laika skaitiishanai, bet
manis lietotajiem Casio, kas iztur gan pirti, gan juuru, gan baseinu,
20-40.sek. meenesii ira visai raksturiigi, pie tam shii kljuuda nevis
staigaa katram konkreetajam egzemplaaram, bet ira visai patstaaviiga
un njemot veeraa, ka laikraadis kalpo videeji 7-10.gadus, ar sho
korekciju pulksteni reguleet vareetu reizi gadaa, vai pat retaak!!!?

ZBH <> wrote:
>> padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
>> Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad
>> uz rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie
>> par aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>> vareetu piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
> iestaadaam ar soli 0.1sek/sutkaa?

Nu man bij egzemlaars ar soli 0.01sek/dienaa, vai rupji runaajot sek.
skaits 100.dienaas, pieljauju, ka vajadzeetu veel papildinaat, liidz
0.001.sek./dienaa, tad vareetu pietikt vienreiz iestaadiit uz visu
baterijas kalposhanas laiku!!!?

AP.

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
> ...
> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
> >
> > AP.
>
> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
> ar soli 0.1sek/sutkaa?

Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
arii gadaa.

--
Armands


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Sveiks Tehnikaa!

Armands Liepins <> wrote:
> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>> ...
>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati vareetu
>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij iestaadaam
>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
> arii gadaa.

Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
apreekjinaat)!!!?
A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?

AP.


_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Pirms ciktur gadiem pētnieki izpētija caur komjūterisku modelēšanu (par
ko IGnobeli dabūja), ka gadījumā, ja kompāniju darbinieki tiek
paaugstināti ne pēc nopelniem, bet gan pēc nejaušības principa, labums
kompānijai ir kudī lielāks. Tas tāpēc, ka paaugstinot "pēc nopelniem"
lielais vairums darbinieku galugalā nokļūst amatā, kurš prasa no viņiem
vairāk kā šmie spēj vilkt.

BTW, tieši tas pats attiecas uz vēlētiem politiķiem. Ne velti senie
grieķi publiskos amatus izlozēja. Un tur RND procis dikti noderētu.




On 18.05.2012 23:52 , Martins wrote:
> Starp citu, jā! Jo nav jau obligāti saskaitīt precīzi visas balsis,
> bet gan pietiekami precīzi sadalīt 100 krēslus (pašvaldībās pat
> krietni mazāk). Uz kopējo balsu skaitu var mierīgi apaļot :D
> Lai gan tikpat labi varēja arī stohastiski noteikt.
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)

Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_?
Kaut kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs. NTP
tā arī ir - lai gan mazāka, bet ir. Kur tad?


On 21.05.2012 13:52, AP wrote:
> Sveiks Tehnikaa!
>
> Armands Liepins <> wrote:
>> On Sat, 2012-05-19 at 12:57 +0300, ZBH wrote:
>>> > padomju inzhenieri zinaaja, ka vinju jeljektroniskie pulkstenji ira
>>> > aptuveni un ielika tajos digitaalo gaitas autokorekcijas iespeeju
>>> ...
>>> > Ja gribaas iebilst, ka nav termostatiskais kvarcs u.c. faktori, tad uz
>>> > rokas vienumeer aptuveni vienaada taa tempertuura un steidz shie par
>>> > aptuveni tikpat nomeeramu lielumu, ko ar korekciju precizitaati
>>> vareetu
>>> > piedziit pat liidz sekundei/gadaa!!!!?
>>> pasaki, ko var piedziit liidz sekundei gadaa, ja korekcija biij
>>> iestaadaam
>>> ar soli 0.1sek/sutkaa?
>> Maneejam bija koeficients +/- kaut kaads cipars. Piekrukjiijot, ik pa
>> laikam lietojot preciizaa laika signaalus, vareeja dabuut diezgan ok
>> precizitaati. Gadaa varbuut sekundi nevareeja piedziit, bet meenesii
>> pavisam mieriigi. Iespeejams, ja vispaar nenjemtu nost no rokas, vareetu
>> arii gadaa.
>
> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.

--
Krotow
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
Juus ar kautkaadu rakjeshzinaatni nonjematies, ka taa precizitaate taada
vajadziiga? Nav poh rokas pulkstenim taas dazhas sekundes shurp vai turp
gada laikaa?
:D

E.

> Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no
> vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat), a ar autokorekcijas piedziishanu ira daudz mazaaka kjeepa
> nekaa 2-3x meenesii reguleet pulkstieni un sadabuut tos piikstienus,
> ko muusdienu reidijo vairs ikstundu neraida!?? Un ja ira nedaudz
> mathemaatiskas domaashanas, ar 2-3.koreicijas iestaadiishanas reizeem
> pilniibaa pietiek, pat ja kojeficienta solis nava zinaams (to var
> apreekjinaat)!!!?
> A kapitaalistu izstraadaajumi uz shaadu half-DIY pieeeju nava
> orienteeti,
> tikai uz plika pateereetaaja buushanaam, kuraa nava vietas patstaaviigai
> ieriices funkcionaalo iipashiibu uzlaboshanai!!!?
>
> AP.
>
>

_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 Krotow <>

>
> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.


Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var
dabūt samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus
kabelī u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski
dārgi :) Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika
servisa modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.


> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.


Pofigisms un nolaidība IMHO.

Harijs


ir arii citi avoti, piemeeram, DCF77.
Gadiijaas riigaa nopirkt vaacijai domaatu taimeri, kuram laiku nemaz i
nevareeja uzstaadiit, bet DCF77 riigaa uztvert ir visai maz
varbuutiigi, bet kautkaa izdevaas. Diezvai paardeveeji vispaar zin ka
tam devaisam latvijaa principaa nemaz nau paredzeets darboties... Imho
cenuklubs bij tie tirgotaaji.
Nesen meeginaaju to verkji atdziivinaat, vairs nekjer.

2012/5/21 Harijs Buss <>:
> 2012/5/21 Krotow <>
>>
>>
>> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut
>> kā nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots.
>
>
> Ir. GPS. Tikai jāpērk jahtām domātās GPS "galvas", kurām nāk ārā arī 1PPS
> impulsi (1 pulse per second) un jālieto attiecīgs softs, tad laiku var dabūt
> samērā precīzu (softs spēj ņemt vērā impulsu pārvietošanās laikus kabelī
> u.t.t.). Ir arī gatavi devaisi, daļa no kuriem nav astronomiski dārgi :)
>  Protams, privātpersonai kāds gatavs rack-mountable LAN laika servisa
> modulis būtu overkill, bet ir arī vienkāršākas iespējas.
>
>>
>> Nez kāpēc publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs.
>
>
> Pofigisms un nolaidība IMHO.
>
>  Harijs
>
>
> _______________________________________________
> Tehnika mailing list
>
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
>



--
KPL
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 KPL <>

> ir arii citi avoti, piemeeram, DCF77.
>

Man Vācijā pirkts iekšas/āra termometrs/mitruma mērītājs it kā prot laiku
uzstādīt pēc DCF77, tikai nesanāk šim uztvert, arī pa nakti nē... Nez,
varbūt var kādu papildus antenu ( piem.ferīta stieni ar spoli) šim kaut kur
piesuņot? ;-)

GPS tomēr ir drošāk un precīzāk, visu diennakti parasti redzami pietiekoši
daudz pavadoņu, un pat samērā vienkāršotas ierīces +softs nodrošina +/-
dažus desmitus mikrosekunžu. Kas mājas apstākļos vienalga ir overkill ;-)

Harijs


2012/5/21 AP <>:
>      Nu tiesh-taa, uz rokas pulkstenim jaabuut preciizam, citaadi no vinja
> jeega maza (tikpat labi var uz stabu pulkstenjiem luureet ja grib aptuvenu
> laiku zinaat),...

Aha, uz daudz stabiem tie pulksteņi ir/bija?
Jeb Tu biji domājis, kā krīt ēnas no stabiem? :)
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
>
> Man Vācijā pirkts iekšas/āra termometrs/mitruma mērītājs it kā prot laiku
> uzstādīt pēc DCF77, tikai nesanāk šim uztvert, arī pa nakti nē... Nez,
> varbūt var kādu papildus antenu ( piem.ferīta stieni ar spoli) šim kaut kur
> piesuņot? ;-)

peec idejas tur feriita antenai iekshaa vajadzeetu buut, varbuut vajag
pagroziit, vai lielaaku to antenu. Webaa bij staasti kaa tauta ar
garaaku serdeni to staciju kjeera.
Man toreiz kaukaads laiks ekraanaa uzradaas.

> GPS tomēr ir drošāk un precīzāk, visu diennakti parasti redzami pietiekoši
> daudz pavadoņu, un pat samērā vienkāršotas ierīces +softs nodrošina +/-
> dažus desmitus mikrosekunžu. Kas mājas apstākļos vienalga ir overkill ;-)
GPS uztveereeji tomeer maksaa...

--
KPL
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)
2012/5/21 Krotow <>:
>
> Kur tad visi DIY laika uzstādītāji tiek pie _vienīgā pareizā laika_? Kaut kā
> nav manīts civilai lietošanai domāts īsti precīzs laika avots. Nez kāpēc
> publiskajos radio un TV laikos gadās nobīde pat minūtēs...

Nu jau sen vairs tā nava! Pats pirms gadiem padsmit grozīju, lai svētā
govs ziņas tieši 20:00 sākas, ja pirms tam reklāmu bloks tāds pagarāks
bija pagadījies.
--
-
_______________________________________________
Tehnika mailing list

http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/tehnika
)